CIEMOŠANĀS UN VIZINĀŠANAS RAŽAS VEIKŠANAI

Meteņos noteikti brauca ciemiņos, un uzskatīja, jo garāks brauciens, jo garāki augs lini, garākas būs kaņepes un labāka raža. 

Uz Meteni tāļu brauču,
Lai liniņi gari aug.
Uz Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojās.

☝ Meteņi bija īstais brīdis, lai apciemotu sen neredzētus radus, draugus, paziņas un nodibinātu jaunus sakarus. Meteņos viesi varēja ierasties arī bez aicināšanas, tie vienmēr tika laipni sagaidīti un labi pacienāti.

Viens no svarīgākajiem rituāliem Meteņos bija vizināšanās no kalna. vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās, kuram būs garāki lini. Noteikti bija jāveļ arī sniega bumbas un kamoli, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. 

☝Ticējumi vēsta – jo tālāk no kalna nobrauksi, jo garāki lini augs un  pašam būs spēks un veselība.

MASKOŠANĀS ATJAUNOŠANAI UN AUGLĪBAS VEICINĀŠANAI 
Viens no Meteņa nosaukumiem ir Budēļa vakars. Tā bija pēdējā diena, kad vēl varēja iet ķekatās jeb budēļos, jo budēļi pieder ziemas nodarbēm. Maskošanās mērķis bija atjaunoties un iegūt jaunu spēku, tāpēc gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. 

☝ Budēļi ir auglības gari. To mītnes vieta ir labības lauki. Rudeņos ar īpašiem Jumja ķeršanas rituāliem šos auglības garus labības pļāvēji liek gulēt, bet Meteņos – pavasara sākumā – modina augšā. Budēļi pavēsta par pavasara tuvošanos un modina auglības spēkus cilvēkos un zemē.  
Budēļos tradicionāli iet tikai vīrieši, jo viņi ir tie, kas laukus apar, apsēj un kopj.

KĀRTĪGA ĒŠANA  UN DARBU PLĀNOŠANA

Pavasara gadskārtai raksturīga ne tikai gadalaiku maiņa, bet arī āra darbu plānošana. Laiks plānot, ko un kur sēt, kādus lauku darbus darīt pirmos, ko atlikt uz vēlāku. Tā ir diena pirms lielā gavēņa, tāpēc Meteņos svarīgi kārtīgi paēst, īpašā godā ir cūkgaļa. Svinībām kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas.

Cūkas auss un šņukurs simbolizē modrību, tie atgādina, ka sācies jauns laiks un ir jābūt vērīgiem un darbīgiem. 
☝ Ir ticējums, kas vēsta, ka bērniem Meteņos jāiekožas vārītas cūkas ausī vai šņukurā, lai labāk prastu lasīt un rakstīt

Meteņu ēdiens ir Zīdenis jeb Grūdenis, ko gatavo no žāvētas cūkas galvas puses, savārot ar grūbām un kartupeļiem. Saimnieces cepa īpašu Meteņu maizi – tīteni. No rupju kviešu vai miežu mīklas veidoja plāceni, kuru apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu apklāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās. 
No dzērieniem galdā lika alu. Vakarējot pie svētku galda, obligāta bija Meteņa daudzināšana dziesmās un citās izdarībās, kā arī īpašā saimnieces deja, kurai bija rituāla nozīme linu un lopu ražīguma un auglības veicināšanā.

Nereti Meteņus uzskata par bērnu dienu, jo bērniem šajā dienā bija daudz notikumu:
Bērniem Meteņos  noteikti bija jābrauc ar ragavām. Brauca ar ragavām vai ratiem pa ledu – ledū iesaldēja koku, uz tā uzlika ratu, lai griežas, piestiprināja garu kārti. Tad pie kārts sēja ragavas, lai, griežoties pa apli, izvizina lielus un mazus Meteņa bērnus. Šai ierīcei dots skanīgs vārds – lēze.
Vēl kāda īpaša Meteņu izdarība – bērnus liek maisos un met pāri sētai sniega kupenās, lai ganos negulētu.
Meteņa dzīšana – vēl viena sena tradīcija. Meteņos bērniem piesolīja meteni parādīt un aicināja pulciņā, tad bēra uz galvas konfektes un pīrāgus, lai bērni priecīgi (ja bērni priecīgi, viss gads izdosies līdz nākamajam!). Savukārt beigās uzlēja arī ūdeni vai uzmeta sniegu – no tā baidīties nevajag, jo tad vasarā odi un mušas nekodīs

Informatīvais materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.  Par materiāla saturu atbild biedrība ERFOLG.

By ERFOLG