Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši un vācieši svin pavasara sagaidīšanas svētkus. Latvijā šie svētki ir zināmi kā Meteņi, Vācijā pavasari sagaida ar Karnevālu jeb Fasching.

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtām jeb gadskārtu svētkiem, kas šogad tiek svinēti 6.februārī. Meteņiem ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā: Meteņos beidzas ziema, un nākamā dienā – Pelnu dienā – sākas pavasaris un jauns gads.

Vāciskie Meteņi, karnevālsjeb Fasching tiek svinēti pirms gavēņa, Karnevāla kulminācija ir Pelnu trešdienā jeb  46 dienas pirms Lielā gavēņa sākuma. Šogad karnevāls sāksies 8.februārī, un turpināsies vēl 7 dienas līdz Pelnu trešdienai 14.februārī. Saknes šai tradīcijai ir līdzīgas latviešu Meteņiem: ar dziesmām un gājieniem vācieši pavada ziemu un sagaida pavasari.

Meteņi latviešu kultūrā simbolizē ne tikai pārmaiņas gadalaikā, bet arī cilvēka iekšējās pasaules pāreju no ziemas miera uz kustību, darbību un jaunu sākumu, kad tiek aizdzīts ziemas miegs, sāktas pārdomas par padarīto un izplānoti turpmākie gada Meteņi.

Vācu tautai karnevālām ir īpaša nozīme. Pirmkārt, šo seno svētku saknes meklējamas dziļi vācu tautas vēsturē. No vienas puses, tas ir saistīts ar tautas leģendām un ticējumiem, no otras puses, tas ir cieši saistīts ar katoļu ticības reliģiskajām paražām. Otrkārt, karnevāla svētki mūsdienu vācu sabiedrībā jau tiek uztverti kā nacionālās kultūras sastāvdaļa, un tāpēc šie svētki ir ieguvuši vēl nebijušu mērogu.

Tradicionāli Meteņiem ir paredzēta tikai viena svinību diena, tomēr ar tiem saistītās izdarības sākas jau vienu dienu iepriekš – Meteņu vakarā. Šīs izdarības ir saistītas ar Meteņu gaidīšanu un gatavošanos tiem. Viena no izteiktākajām Meteņu gaidīšanas laika tradīcijām ir vizināšanās ar ragaviņām, kas norisinās pa dienu, kā arī Meteņu mielasts un budēļos iešanas, kas norisinās vakarā. 

Vācijā gatavošanās karnevālām jeb Fasching sākās jau novembrī. 11.novembrī plkst.11.11 visā valstī tiek rīkotas pirmās karnevāla aktīvistu sapulces un oficiāli tiek izsludināts gada 5.sezonas – karnevāla – sākums. 

Karnevāla nedēļa sākas ar dievkalpojuma apmeklēšanu “treknās” ceturtdienas (Weiberfastnacht) rītā- līdz pulksten 12:00 – un beidzas ar to pašu trešdienas pēcpusdienā. Karnevāla pirmā diena ir Sieviešu Ceturdiena, kad  svin  sievietes, kuras ģērbjas kā raganas, daiļavas vai velni. 

Informatīvais materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.  Par materiāla saturu atbild biedrība ERFOLG.

By ERFOLG