Vācu kultūrā magone (Mohnblume) ir zieds ar dziļu simbolisku nozīmi – tā runā par atmiņām, sapņiem un cilvēciskām emocijām.
Magone kā piemiņas zieds – īpaši pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par simbolu kritušo karavīru piemiņai.
Magone tiek saistīta arī ar miegu un sapņu pasauli, jo magoņu sēklas un piensaturīgais kātiņš ir cieši saistīts ar senajiem ticējumiem par robežu starp nomodu un sapņiem, starp dzīvi un nāvi.
Tajā pašā laikā magone simbolizē arī mīlestību un kaisli – savā spilgtumā, trauslumā un pārejošajā skaistumā. Literatūrā un mākslā tā bieži izmantota, lai izteiktu emocionālu intensitāti un noslēpumainu pievilcību.
Neaizmirsīsim arī par vācu kulināriju – magoņu sēklas jau gadsimtiem izmantotas kūku, cepumu un maizes cepšanā, kļūstot par daļu no svētku un ikdienas garšas stāsta.
