Mūsdienās mēs dāvinām ziedus priekam, taču 19. gadsimtā katra lapiņa un ziedlapiņa bija rūpīgi pārdomāts kods. Laikmetā, kad par jūtām runāt skaļi skaitījās nepieklājīgi, talkā nāca floriogrāfija jeb ziedu valoda. Tas bija stāsts par smalkjūtību un prasmi lasīt starp rindām — laikā, kad pat pušķa pasniegšanas veids varēja nozīmēt «jā» vai «nē».
Ziedi vienmēr ir bijuši kas vairāk nekā tikai dabas rota. Vācijā tie kļuva par filozofisku simbolu tieksmei pēc ideāla (atcerieties Novālisa «Zilo ziedu»!), savukārt Latvijā tie cieši savijās ar mūsu dabu un tautas tradīcijām.
Šajā karuselī mēs atklājam floriogrāfijas noslēpumus:
Kāpēc ziedu vārdnīcas kļuva par «zvaigžņu» literatūru?
Kā vācu romantisms satikās ar Latvijas dainu simboliku.
Kāpēc universāla «ziedu koda» patiesībā nekad nav bijis un katra vārdnīca bija unikāla.
Mēs ERFOLG vidē ticam, ka detaļām ir nozīme — gan mākslā, gan komunikācijā. Floriogrāfija mums atgādina, ka spēcīgākie vēstījumi ir tie, kurus var izlasīt bez vārdiem.
Šķiriet karuseli un dodieties vēsturiskā ceļojumā!
Kāds zieds vislabāk raksturo Jūsu šī brīža noskaņojumu? Kādu «ziedu vēstuli» Jūs vēlētos nosūtīt šodien? Dalieties savās domās komentāros! 
