Mūsdienās ziņu var nosūtīt vienā sekundē. Taču vēl pavisam nesen vārdi “Es esmu dzīvs”, “Man Tevis pietrūkst”, “Mēs Tevi gaidām”, “Es Tevi mīlu” ceļoja desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem kilometru.
Tieši tāpēc vakardienas Pasaules Pasta diena ir labs iemesls atcerēties, ka pasts bija daudz vairāk nekā vienkārši vēstuļu piegāde.
Tas bija viens no pirmajiem patiesi globālajiem saziņas tīkliem, kas savienoja:
valstis;
mājas un emigrāciju;
mīļotos;
ģimenes;
fronti un mājas;
paaudzes;
dažādas valodas un kultūras.
Šajā karuselī stāstām, kā cilvēki sazinājās pirms telefona un interneta, kā parādījās pirmās pastmarkas, kāpēc Vācijā tik atpazīstama kļuva pasta taure un kā veidojās pasta vēsture Latvijā.
Uzzināsi par Thurn und Taxis un agrīno Eiropas pasta tīklu.
Par pasaulē pirmo līmējamo pastmarku Penny Black.
Par pirmo Latvijas pastmarku un tās neparasto saistību ar vācu armijas kartēm.
Par Latvijas iekļaušanos starptautiskajā pasta sistēmā.
Un pat par to, kā patiesībā darbojās pasta baloži.
Īpaši interesanti ir tas, ka pastmarka nekad nav bijusi tikai neliels maksājuma apliecinājums.
Tā ir arī mazs valsts plakāts.
Uz dažiem kvadrātcentimetriem tā var pastāstīt par cilvēkiem, arhitektūru, dabu, tradīcijām, vēsturi un to, kā valsts vēlas sevi parādīt pasaulei.
Šodien mēs rakstām WhatsApp, Messenger un e-pastus, bet veca vēstule var saglabāties simt gadus un nodot mums ne tikai vārdus, bet arī rokrakstu, emocijas, adresi, pastmarku un veselu laikmeta sajūtu.
Vēstule arī ir tilts.
Tilts starp cilvēkiem.
Starp paaudzēm.
Starp kultūrām.
Starp pagātni un tagadni.
Šķir karuseli un dodies ceļojumā pa pasta vēsturi — no ziņnešiem un pasta stacijām līdz pastmarkām, aviopastam un WhatsApp laikmetam.
Kad Tu pēdējo reizi saņēmi īstu papīra vēstuli vai pastkarti — un kam Tu uzrakstītu šodien?
Projekts “Mana kultūra – mans tilts uz pasauli”
Šo publikāciju līdzfinansēja Eiropas Savienība. Par tās saturu atbild tikai biedrība ERFOLG, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
