Šodien, 27. septembrī — Pasaules tūrisma dienā, aicinām paskatīties uz ceļošanu ne tikai kā uz atpūtu, bet arī kā uz iespēju iepazīt vēsturi, kultūru un cilvēkus.
Un, lai atklātu ko īpašu, ne vienmēr jādodas tālu.
Dažreiz pietiek uzdot sev dažus jautājumus:
kas šo vietu uzcēla?
kas šeit mācījās?
kādas kopienas te dzīvoja?
kādās valodās šeit runāja?
kā šī vieta saistīta ar plašāku Eiropas vēsturi?
Mūsu jaunajā karuselī dodamies pa vācu un vācbaltiešu kultūras mantojuma pēdām Latvijā.
Te sastopam:
Veco Stenderu — starp vācu un latviešu kultūras telpu;
Eglaini un Sunāksti — vietas, kas saistītas ar viņa dzīvi;
Cēsis / Wenden — viduslaiku vēstures slāni;
Rīgu — vāciski runājošo pilsētvidi, tirdzniecību un arhitektūru;
Rundāles pili;
Cesvaini un Jaunmoku pili;
Vilhelmu Neimani un Daugavpils arhitektūru;
Baznīcu kalnu;
Grīvas vācu skolu;
Červonku / Alt-Sallensee.
Īpaši interesanti, ka vairākus no šiem objektiem var apvienot vienā kultūras maršrutā tepat Latvijas dienvidaustrumos:
Eglaine → Sunākste → Daugavpils → Grīva → Červonka
Tas vairs nav tikai ceļojums.
Tas ir veids, kā vienā maršrutā ieraudzīt:
izglītību;
arhitektūru;
valodas;
reliģisko vēsturi;
mākslu;
zinātni;
kultūru savstarpējo ietekmi.
Tieši šāds tūrisms palīdz ne tikai redzēt, bet arī saprast vietu daudz dziļāk.
Kuru maršrutu Tu izvēlētos vispirms?
Eglaine → Sunākste
Daugavpils → Grīva → Červonka
Rīga → Cēsis → Cesvaine → Rundāle
Projekts “Mana kultūra – mans tilts uz pasauli”
Ceļojums kļūst par tiltu, kad tas palīdz saskatīt saikni starp pagātni, tagadni un mums pašiem.
