1714. gada 27. augustā Lašu mācītājmuižā Augškurzemē, mūsdienu Augšdaugavas novada teritorijā, piedzima cilvēks, kuram bija lemts atstāt nozīmīgu pēdu latviešu valodas un Apgaismības vēsturē.
Viņu sauca **Gotthards Frīdrihs Štenders — Vecais Stenders**.
Viņš bija baltvācietis.
Bet rakstīja latviešu valodā.
Veidoja vārdnīcas.
Radīja ābeces.
Skaidroja pasaules uzbūvi vienkāršajam lasītājam.
Un dzīvoja laikmetā, kad pieeja zināšanām lielā mērā bija atkarīga no izcelsmes, valodas un sociālā stāvokļa.
XVIII gadsimta cilvēks — taču jautājumi, ar kuriem viņš nodarbojās, ir pārsteidzoši aktuāli arī šodien.
Kādā valodā zināšanām vajadzētu būt pieejamām?
Kas notiek, kad idejas ceļo starp valstīm un kultūrām?
Vai sabiedrība var būt vienlīdzīga, ja izglītība nav pieejama visiem?
Vai pietiek tikai prast lasīt — vai arī ir jāprot šaubīties, pārbaudīt informāciju un uzdot jautājumus?
Stendera stāsts sākas pavisam netālu — Sēlijā.
Taču viņa dzīves ceļš veda cauri Kurzemei, Vācijai, Dānijai un Eiropas Apgaismības laikmetam.
Viņš neveidoja tiltus no akmens.
Viņa tilti bija grāmatas, vārdi un zināšanas.
vācu kultūra
latviešu valoda
zinātne
vienkāršais lasītājs
Eiropa
mazas vietas mūsdienu Latvijā
Un viens no negaidītākajiem šī stāsta simboliem atrodas uz viņa kapa pieminekļa:
LATWIS
Kāpēc baltvācietis pēc sevis atstāja vārdu “latvietis”?
Un kas vispār nosaka mūsu kultūras piederību — izcelsme, valoda, dzimšanas vieta vai tas, kam mēs veltām savu dzīvi?
Šķirstiet karuseli — priekšā 20 fakti par Gotthardu Frīdrihu Štenderu, cilvēku, kurš palīdzēja padarīt zināšanas pieejamākas latviešu valodā.
Kā jūs domājat: kas šodien ir bīstamāk — nepiekļūt zināšanām vai piekļūt milzīgam informācijas daudzumam, bet nemācēt atšķirt patieso no melīgā?
Projekts «Mana kultūra – mans tilts uz pasauli / Моя культура — мой мост в мир»
Šo publikāciju līdzfinansēja Eiropas Savienība. Par tās saturu atbild tikai biedrība ERFOLG, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
@BiedribaLAPAS
