novembrī Vācijā pienāk īpaša diena — Martinstag jeb Mārtiņdiena.
Iestājoties tumsai, ielas piepildās ar bērnu balsīm, pašdarinātām laternām un siltu gaismu. Gājiena priekšgalā bieži jāj jātnieks sarkanā apmetnī — Svētā Mārtiņa tēls, kura stāsts jau daudzus gadsimtus atgādina par žēlsirdību, līdzcietību un gatavību palīdzēt otram.
Taču Martinstag nav tikai skaists rudens gājiens. Tā ir vesela tradīciju pasaule.
Bērni gatavo laternas un dodas Laternenumzug — laternu gājienā.
Gājiena laikā skan dziesmas, kuras Vācijā daudzi zina jau kopš bērnības.
Svētais Mārtiņš jātnieka tēlā atgādina slaveno leģendu par apmetni, kuru viņš pārgrieza uz pusēm, lai dalītos ar nosalušu trūcīgo.
Pēc gājiena ģimenes daudzviet pulcējas pie Martinsfeuer — Mārtiņa ugunskura.
Svētki turpinās arī pie galda ar tradicionālo cepumu un maizīšu figūru Stutenkerl / Weckmann un citiem sezonāliem gardumiem.
Viens no pazīstamākajiem gastronomiskajiem svētku simboliem ir Martinsgans — Mārtiņa zoss.
Tomēr pats svarīgākais šajos svētkos nav ne laternas, ne dziesmas un pat ne svētku mielasts.
Martinstag galveno domu var izteikt ļoti vienkārši:
dalīties ar to, kas tev ir.
Dalīties ar ēdienu.
Dalīties ar uzmanību.
Dalīties ar palīdzību.
Dalīties ar savu laiku.
Un reizēm — vienkārši ar nelielu gaismu tumšā rudens vakarā.
Tāpēc laterna šeit kļūst par kaut ko vairāk nekā tikai skaistu dekorāciju. Tā simbolizē siltumu un gaismu, ko viens cilvēks var nodot otram.
Kultūras maratona “Sajūti Latviju un Vāciju ar visām maņām” ietvaros turpinām iepazīt Vācijas tradīcijas un meklēt to, kas vieno dažādas paaudzes, valstis un kultūras.
Vai jums ir pazīstama laternu gājiena tradīcija? Vai arī jūsu ģimenē vai kultūrā ir līdzīgi rudens gaismas un labestības svētki?
Rakstiet komentāros 
