Vai esat kādreiz sajutuši, kā smaržo īsta brīvība? Tā smaržo pēc ugunskura dūmiem, vasaras vakara veldzes un karstas tējas, kas vārīta līdz spīdumam nospodrinātā vara samovārā zem klajas debess. 
Klejotāju dzīve gadsimtiem ilgi ir diktējusi savus noteikumus — romu kultūrā nav vietas smagām mēbelēm vai stacionārām krāsnīm. Taču samovars, ko viņi reiz aizguva Austrumeiropā, acumirklī kļuva par kaut ko daudz lielāku nekā vienkārši trauku ūdens uzsildīšanai. Tas pārtapa par ģimenes sirdi, statusa un mājas mājīguma simbolu.
Romu tējas dzeršana ir vesela pasaule, kurā slēpjas savi stingri noteikumi, rituāli un noslēpumi:
Čiekuru maģija: Īsta prasme ir prot iedarbināt samovāru ar priežu čiekuriem. To sveķainie dūmi piešķir tējai neatkārtojamu meža un brīvības aromātu.
Diplomātijas instruments: Atteikties no romu piedāvātās tējas nozīmē izteikt nopietnu aizvainojumu saimniekiem. Pie tējas glāzes tiek risināti strīdi, uzklausīti vecāko padomi un noslēgta draudzība.
Lomu sadale: Pie pavarda valda skaidra kārtība. Vīrietis pārvalda ārējo uguni un mangalu, bet sieviete — mājas pavarda sargātāja — buras ap samovaru un rūpējas par lielo ģimeni.
Mūsu etnokultūras projekts “Romano targo” tiecas parādīt romu kultūru bez filtriem un iestudējumiem — tādu, kāda tā ir savā ikdienas dzīvē un patiesajā viesmīlībā. Dūmu smarža un svaigas tējas garša Latgales debesīs — tā ir dzīvā vēsture, ko mēs iepazīstam šodien.
Šķirstiet karuseli, lai ienirtu šajā mājīgajā stāstā!
Un dalieties komentāros: Vai jums kādreiz ir gadījies dzert tēju, kas pagatavota īstā malkas vai čiekuru samovārā? Kādas atmiņas jums saistās ar šo garšu?
Spiediet 
un saglabājiet ierakstu, lai nepazaudētu stāstus par dzīvajām tradīcijām!
