Lai gan Vilhelms Neimanis nebija pieminekļu aizsardzības kustības vadītājs tādā izpratnē, kā to saprotam mūsdienās 
, viņa ieguldījums kultūras un arhitektūras mantojuma apzināšanā, dokumentēšanā un saglabāšanā Latvijā un Baltijā 
ir ļoti nozīmīgs.
Jau 1887. gadā viņš sagatavoja pirmo plašāko apceri par Baltijas reģiona mākslas vēsturi 
— Grundriß einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts. Šis pētījums kļuva par vienu no pamatdarbiem reģiona mākslas un arhitektūras vēstures izpētē 
.
Pēc pārcelšanās uz Rīgu 
Neimanis vadīja Rīgas Doma restaurācijas un rekonstrukcijas darbus 
, apliecinot dziļu cieņu pret vēsturisko mantojumu un tā saglabāšanu 
. Viņa profesionālā darbība arhitektūrā, mākslas vēsturē, muzeju izveidē un restaurācijās veidoja pamatu tam, lai vēlāk varētu attīstīties institucionāla pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzība Latvijā 
.
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.- 2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.