Ko īsti nozīmē vienotība?
Vai vienotība ir viena teritorija, viena valoda un viena vēsture? Vai tomēr spēja dzīvot kopā, saglabājot atšķirīgas pieredzes, identitātes un uzskatus?
Vācijas vēsture ļoti spilgti parāda, ka vārds “vienotība” dažādos laikmetos nav nozīmējis vienu un to pašu.
1871. gadā Vācijas vienotība bija saistīta ar nacionālas valsts izveidi pēc kariem un Prūsijas vadībā.
Pēc 1945. gada priekšplānā nonāca pavisam citas vērtības — cilvēka cieņa, pamattiesības, brīvība, demokrātija un tiesiskums.
Savukārt 1989.–1990. gadā vienotības ideja atgriezās jaunā nozīmē — kā demokrātiska, miermīlīga un starptautiski saskaņota apvienošanās.
Tieši tāpēc tik nozīmīgi skan vārdi:
Einigkeit und Recht und Freiheit
Vienotība, tiesiskums un brīvība.
Šajā karuselī sekojam līdzi tam, kā vairāk nekā gadsimta laikā mainījās Vācijas izpratne par valsti un sabiedrību:
kāpēc 19. gadsimtā vācu zemes tiecās uz vienotu nacionālu valsti;
kā vārdi “Einigkeit und Recht und Freiheit” parādījās vēl pirms Vācijas impērijas izveides;
ar ko 1871. gada apvienošanās atšķīrās no 1990. gada;
kāpēc pēc nacisma pieredzes jaunās demokrātiskās valsts centrā nonāca cilvēka cieņa;
kā Berlīnes mūris kļuva par sašķeltības simbolu;
kā “Wir sind das Volk!” pārtapa par “Wir sind ein Volk!”;
un kā Vācijas apvienošanos padarīja iespējamu ne tikai politiķi, bet arī pilsoniskā sabiedrība, brīvas vēlēšanas un starptautiskas vienošanās.
Šis stāsts nav tikai par Vāciju.
Tas liek uzdot daudz plašāku jautājumu:
Vai vienotība nozīmē vienādību?
Vācijas pieredze rāda, ka valsts robežas iespējams mainīt salīdzinoši ātri, bet kopīgas sabiedrības veidošana prasa daudz vairāk laika.
Patiesa vienotība nav tikai kopīga karte. Tā ir arī spēja cienīt atšķirības, aizsargāt cilvēka cieņu un tiesības un vienlaikus veidot kopīgu nākotni.
Šķir karuseli un uzzini, kā mainījās Vācijas ideja par vienotību, tiesiskumu un brīvību.
Kas, Tavuprāt, veido patiesu vienotību — līdzība vai spēja būt kopā, saglabājot atšķirības?
Projekts “Mana kultūra – mans tilts uz pasauli”
Šo publikāciju līdzfinansēja Eiropas Savienība. Par tās saturu atbild tikai biedrība ERFOLG, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
