Baltijas jūra Latvijai nav tikai zila līnija kartē. Tā ir dzīvs organisma ritms, raksturs, liktenis un stihija, ar kuru šeit gadsimtiem ilgi mācījušies runāt kā ar sev līdzīgo 
No senajām pagāniskajām dainām, kurās pie Jūras mātes vērsās ar bijību un cieņu, līdz skarbajiem Kurzemes zvejnieku dziedājumiem. No Ainažu jūrskolas romantikas 19. gadsimtā līdz Raimonda Paula liriskajai estrādei, grupas „Līvi” rokam Liepājā un „Skyforger” jaudīgajam pagānu metālam — jūra caurvij Latvijas mūziku visos tās slāņos.
Šajās dziesmās ir viss:
Dziļa cieņa pret dabas spēkiem
Priežu, kāpu un dzintara krasta smarža
Smaga darba rūgtums, tālē ejoši kuģi un ilgas pēc mājām
Vienotības siltums pie ugunskuriem Senās uguns naktī
Mūsu piekrastes mūzika nevis egyszerűen skan — tā dziedē, apvieno un atgādina par to, kas mēs esam.
Karuselī esam apkopojuši pilnu Latvijas jūras skanējuma stāstu:
Atšķirība starp zvejnieku un jūrnieku dziesmām 
Saknes: jūras dainas, lībiešu mantojums un piekrastes izloksne 
Kultatēli un himnas: no „Pūt, vējiņi!” līdz „Pie dzintara jūras” 
Estrādes zelta laikmets un Liepājas — „pilsētas, kurā piedzimst vējš” — roks 
Mūsdienu folkloras kustība un dzīvās piekrastes tradīcijas
Šķir karuseli un iepazīsties ar Latvijas jūras dvēseles stāstu!
Kura Latvijas jūras dziesma vai melodija visstraujāk liek pukstēt tavai sirdij? Pastāsti komentāros!
Saglabā ierakstu grāmatzīmēs, lai nepazaudētu šo stāstu un ielaistu savā ikdienā nedaudz spirdzinoša Baltijas vēja.
Jūra dzied. Latvija klausās. 
