Ir notikumi, kas pēc sevis atstāj ne tikai atskaites, bet arī īstu, dzīvu un pulsējošu pēcgaršu. Projekta “Romano Targo” pasākums kļuva tieši par šādu notikumu — siltu, dzīvu un tādu, kas lauž jebkādus stereotipus.
Tas nebija vienkārši svētku pasākums, bet īsts starpkultūru dialogs, kur romi uzņēma viesus, iepazīstināja ar savu dvēseli un veidoja neredzamus, bet stiprus tiltus ar dažādu tautību līdzcilvēkiem. Absolūtas draudzības un vienlīdzības gaisotnē šeit paplašinājās latviešu valodas lietošanas vide un dzima tā sociālā saliedētība, par kuru tik daudz runā, bet kuru reti izdodas sajust tik tieši un īsti.
Samovara dūmi un amatu noslēpumi
Pirmais, kas sagaidīja viesus, bija neatkārtojams viesmīlības aromāts. Virs pasākuma vietas pacēlās viegli tradicionālā romu samovara dūmi. Klejotāju kultūrā ugunskurs un karsta tēja ir pamats — dzimtas izdzīvošanas simbols un absolūtas uzticēšanās zīme.
Grācija, kas traucas vējā: paraugdemonstrējumi
Kāds gan tabors bez zirgiem? Zirgs romu kultūrā nav tikai pārvietošanās līdzeklis — tas ir brīvības simbols, ceļa gars un paša cilvēka spēka turpinājums.
Viena no iespaidīgākajām “Romano Targo” daļām bija paraugdemonstrējumi un izjādes. Cēlo dzīvnieku grācija, jauno jātnieku pārliecība un tīrs adrenalīns lika skatītājiem aizturēt elpu. Tas bija spēcīgs atgādinājums par tautas vēsturisko pieredzi — par spēju dzīvot dziļā saskaņā ar dabu.
Enerģijas sprādziens: dejas, kas “izpurina” problēmas
Tad telpu piepildīja ritms. Tie noslēpumainie romu dejas kodi, par kuriem runājām iepriekš, svētkos atdzīvojās.
Košie, neticami platie svārki pacēlās, šķiet, līdz pašām debesīm, bet slavenā plecu trīce hipnotizēja skatītājus. Tas bija tīrs katarss: caur spēcīgo vibrāciju un ekspresīvajām kustībām jaunie mākslinieki nodeva dzīvesprieku, burtiski “izpurinot” no telpas uzkrāto negatīvo, aizspriedumus un bailes.
Garša, kas vieno sirdis
Svētki nebūtu pilnīgi bez kulināriem atklājumiem. Romu virtuves prezentācijā viesiem bija iespēja nogaršot autentiskus ēdienus, kuru receptes ģimenēs tiek glabātas īpaši rūpīgi.
Kopīga maltīte izdzēsa pēdējās robežas: kad cilvēki dala maizi un sarunājas par tradicionālo cienastu smalkajām garšām, savstarpējai norobežotībai vienkārši vairs nepaliek vietas.
“Romano Targo” galvenais ieguvums
Šī diena dalībniekiem sniedza nenovērtējamu publiskās uzstāšanās un atzinības pieredzi, bet visai mūsu kopienai — pozitīvu, dziļu un patiesu romu kultūras tēlu.
Mēs ieraudzījām nevis spožu dekorāciju vai vecu filmu stereotipus, bet lepnu, talantīgu un dāsnu tautu, kas ir gatava dalīties savā bagātībā.
Projekts ir noslēdzies, bet romu ģitāru atbalss, zirgu pakavu dipoņa un šīs dienas siltums paliek ar mums. Paldies ikvienam, kurš kļuva par daļu no šī lielā kultūras tilta! 
