Gada nogalē, kad pilsētu ielas pārņem svētku gaismas un mājas sāk smaržot pēc piparkūkām, ir viena melodija, kas acumirklī rada mājīguma un brīnuma sajūtu jebkurā pasaules malā. Tā ir slavenā vācu dziesma „O Tannenbaum”, ko mēs Latvijā jau paaudzēm ilgi pazīstam ar vārdiem „Ak, eglīte, ak, eglīte”.
Bet vai esat kādreiz aizdomājušies, kāds stāsts slēpjas aiz šīs leģendārās melodijas? Izrādās, tās ceļš līdz Ziemassvētku eglītes iedegšanai ir bijis neticamu kultūras līkloču un pārsteidzošu pārpratumu pilns. Sākotnēji šai dziesmai nebija absolūti nekādas saistības ne ar ziemas svētkiem, ne dāvanām, ne bērnu prieku!
Mūsu jaunajā karuselī esam apkopojuši aizraujošākos faktus par šīs melodijas vēsturi. Šķir slaidus 
, lai dotos šajā ziemīgajā ceļojumā, bet zemāk lasi pašu interesantāko!
Egle kā salauztas sirds metafora
Viss sākās tālajā 1824. gadā, kad Leipcigas skolotājs un ērģelnieks Ernsts Anšics uzrakstīja jaunus pantus kādai senai vācu tautas melodijai. Viņa versijā mūžzaļā egle (der Tannenbaum) kalpoja kā alegorija un poētisks pretstats… kādai viltīgai un neuzticīgai meitenei, kura bija salauzusi jaunekļa sirdi!
Kamēr meitenes mīlestība izrādījās nepastāvīga, egle mežā palika uzticīga un nelokāma. Tieši šo apbrīnojamo dabas spēju saglabāt spilgti zaļo dzīvību pat visbaisākajā ziemas spelgonī izteica vārdi, ko šodien dziedam pavisam citā noskaņā:
„Wie grün sind deine Blätter!” (Cik zaļas ir tavas skujas!)
Vācu kultūrā egle vienmēr ir bijusi uzticības, neatlaidības un cerības simbols. Kad viss pārējais novīst un sasalst, egle nepadodas. Un tieši šis dziļais dzīvības spēka simbolisms laika gaitā palīdzēja dziesmai pārtapt par Ziemassvētku himnu.
Baltijas unikālās pēdas un svētku koka kultūra
Mums Latvijā ir īpašs iemesls lepoties, klausoties šo melodiju. Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijai ir ļoti ciešas vēsturiskās saites ar mūsu zemi. Kā vēsta populārā vēsturiskā versija, tieši Rīgā 1510. gadā Melngalvju brālības biedri pirmo reizi publiski uzstādīja un izrotāja svētku koku pilsētas laukumā.
Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka, pateicoties vācu kultūras klātbūtnei un muižu tradīcijām, dziesma „O Tannenbaum” Baltijas reģionā iesakņojās neticami ātri. Tā dabiski pārtapa par latvisko „Ak, eglīte”, saglabājot vācu oriģināla poētisko kodolu — apbrīnu par koku, kas nes gaismu un cerību pat visdziļākajā ziemas tumsā.
Pāri okeānam: no egles līdz Amerikas štatu himnām
Šīs melodijas spēks izrādījās tik fenomenāls un viegli iegaumējams, ka tā ātri vien pārceļoja pāri Atlantijas okeānam. Amerikāņi bija tik apburti ar vācu skolotāja izvēlēto mūziku, ka izmantoja to pavisam nopietniem, patriotiskiem mērķiem!
Šodien šī pati „O Tannenbaum” melodija skan vairāku ASV štatu oficiālajās dziesmās un vēsturiskajās himnās — piemēram, Mērilendā, Aiovā, Mičiganā un Floridā. Teksti tur, protams, sludina brīvību, drosmi un mīlestību pret dzimto zemi, taču muzikālās saknes joprojām paliek uzticīgas senajai vācu meža eglei.
Biedrībā ERFOLG mēs ik dienas pārliecināmies, cik brīnišķīgi ir pētīt šādus kultūras stāstus. Tie pierāda, ka māksla un tradīcijas nepazīst robežu — viena skumja Leipcigas romance spēj pārtapt par pasaules mēroga svētku simbolu, kas mūs visus vieno mājīgumā un ticībā labajam.
Turpināsim šo svētku sarunu komentāros!
Vai jūs zinājāt, ka sākotnēji šī dziesma stāstīja par salauztu sirdi, nevis Ziemassvētku vecīti un dāvanām? Un kādā valodā Jūsu ģimenē šī melodija skan visbiežāk — latviski, vāciski, angliski vai varbūt kādā citā? Rakstiet komentāros, man būs ļoti interesanti lasīt Jūsu stāstus! 
Saglabājiet šo ierakstu grāmatzīmēs, lai šis sirsnīgais un izglītojošais kultūras stāsts no biedrības ERFOLG ienestu īpašu noskaņu Jūsu svētku gaidīšanas laikā! 
