Jā, runa ir par leģendārajiem berlīneriem! Šīs gaisīgās, zeltaini brūnās rauga mīklas bumbiņas ar bagātīgu pildījumu un pūdercukura mākoņiem jau gadsimtiem ilgi iekaro saldummīļu sirdis gan Vācijā, gan tepat Latvijā.
Šis nav vienkārši stāsts par smalkmaizīti — tas ir īsts kulinārais ceļojums, kurā savijas valdnieku ģeniālās idejas, prezidentu valodas pārpratumi un muižu tradīcijas. 
Pāršķiriet karuseli un uzziniet:
Kā maiznieks bez veselības, bet ar cīnītāja garu radīja pirmo “lielgabala lodes” virtuli;
Vai tiešām ASV prezidents Džons Kenedijs publiski paziņoja: “Es esmu Berlīnes virtulis!”;
Kā šis vācu kārums 19. gadsimtā atceļoja uz Latvijas muižām un ieguva saldskābo ābolu un meža ogu raksturu;
Kāpēc ziemas karnevālā Vācijā ir jābūt uzmanīgam, lai saldas ogu garšas vietā neiekostos asās sinepēs (un kāpēc tā patiesībā ir liela veiksme!).
Un, protams, esam sarūpējuši arī izcila konditora špikeru mājas cepšanai — uzziniet, kāpēc ideālam berlīnerim vidū ir jābūt baltai joslai un kā panākt, lai tie burtiski kūst mutē! 
JAUTĀJUMS JUMS:
Ar kādu pildījumu jums vislabāk garšo virtuļi — ar klasisko aveņu, latvisko ābolu-kanēļa vai varbūt maigo vārīto krēmu? Un galvenais — vai jūs riskētu karnevālā nogaršot virtuli ar sinepēm, lai nodrošinātu sev veiksmi visam gadam? 
Rakstiet komentāros!
Saglabājiet šo ierakstu, lai kulinārie noslēpumi vienmēr būtu pie rokas, un sarīkojiet saldas brīvdienas savā virtuvē jau šajā nedēļas nogalē!
