2025. gada 29. jūnijā Daugavpilī notika XXII Latgales novadpētnieku biedrības konference, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un kara sekas, atkal pulcēja reģiona pētniekus. Šī gada tikšanās notika simboliskā vietā — Daugavpils sinagogā, kur atrodas muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.
Viens no spilgtākajiem konferences notikumiem bija vācu biedrības ERFOLG vadītājas Olgas Jesses uzstāšanās ar referātu “Vilhelms Neimanis: ar saknēm Vācijā, ar mūža darbu Latvijā”. Viņas lekcija atklāja klausītājiem ne tikai arhitekta profesionālo ceļu, bet arī viņa dziļo ietekmi uz Daugavpils un visas Latgales arhitektonisko veidolu.
Olga Jesse detalizēti pastāstīja par Neimaņa dzīvesgājumu — no jaunības gadiem Krustpilī un Dinaburgā līdz studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā un darbam par Dinaburgas (tagadējās Daugavpils) galveno arhitektu. Viņa uzsvēra, ka Vilhelms Neimanis ne tikai projektēja ēkas, bet arī veidoja pilsētas kultūras identitātes pamatus, pārvēršot to no koka apbūves apmetnes par mūsdienīgu Eiropas centru ar sarkano ķieģeļu eklektikas stilu.
Pēc Neimaņa projektiem tika uzceltas tādas nozīmīgas ēkas kā M.Lutera katedrāle, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Sventes un Kalkūnes muižas, pilsētas ugunsdzēsēju depo un slimnīcas. Viņa darbi joprojām nosaka pilsētas vēsturisko seju.
Uzstāšanās noslēgumā Olga Jesse prezentēja biedrības ERFOLG izveidoto kalendāru “Vilhelmam Neimanim — 175!”, kas sagatavots par godu arhitekta jubilejai. Kalendārs ir Daugavpils mākslinieku, fotogrāfu un gidu kopdarbs, kurā Neimaņa arhitektūras mantojums atspoguļots caur mākslas un vēstures prizmu. Katrs konferences dalībnieks šo kalendāru saņēma dāvanā.
Bez Olgas Jesses uzstāšanās konferencē izskanēja arī citi saistoši referāti. Jozefs Ročko no biedrības “Memory and Help” pastāstīja par Daugavpils ebreju sportistu sasniegumiem, tostarp par izcilo volejbola treneri Vladimiru Maizelu, kā arī sportistiem Isaku Livšicu, Mihailu Kaci un Semjonu Štaermani. Inna Lobanova iepazīstināja ar 5. vidusskolas sporta tradīcijām, bet Andrejs Smirnijs stāstīja par Daugavpils 700 gadu jubilejas svinībām, balstoties uz arhīvu publikācijām.
Konference atgādināja par kultūras mantojuma un lokālās vēstures saglabāšanas nozīmi, par dažādu tautību cilvēku ieguldījumu pilsētas attīstībā. Simboliski, ka tikšanās notika ebreju kultūras muzejā, bet viens no referātiem bija veltīts vācu arhitektam, kura radošais mantojums kļuvis par neatņemamu Latvijas vēstures daļu.
Pasākums kļuva ne vien par pētniecības ideju apmaiņas vietu, bet arī par iedvesmas platformu nākotnes projektiem Latgales vēstures izpētē un popularizēšanā.
