Baltijas vācu biedrību projektu apmācības seminārs norisinājās Simona Daha tikšanās centrā Klaipēdā. Semināra dienas kārtība bija ļoti blīva, un divu dienu laikā ar dalībniekiem tika iztirzāti visi projekta īstenošanas un dokumentēšanas aspekti — sākot no projekta finansēšanas cikla gada griezumā un jomām, kurās var rēķināties ar nemainīgu politisko atbalstu (darbs ar jauniešiem un vācu valodu), un beidzot ar ļoti specifiskiem projekta pieteikuma sagatavošanas jautājumiem, pareizu atskaišu noformēšanu un iesniegšanu. Neizpalika arī labās prakses piemēri no citām vācu mazākumtautības biedrībām.
Viens no semināra galvenajiem mērķiem bija vairāku Vācijas institūciju pārstāvju un Baltijas vācu mazākumtautības biedrību vadītāju tikšanās. No šā gada ir spēkā jauna projektu pārvaldības forma, proti, Vācijas Iekšlietu ministrija (BMI) mazākumtautību projektu pārvaldības un koordinēšanas funkcijas ir nodevusi fondam Stiftung Verbundenheit mit den Deutschen im Ausland, kuru Klaipēdā pārstāvēja Monika Ambaha (Mónika Ambach). Šī bija arī pirmā tikšanās ar Vācijas Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem Mihaelu Prīmeru (Michaela Priemer) un Štefanu Ginteru (Stefan Günther) pēc tā dēvētās kovidpauzes. Trešā Vācijas institūcija, ko pārstāvēja Betija Himmela (Betty Hummel), bija Bundesverwaltungsamt; tā atbild par finanšu izlietojuma un atskaišu pārbaudi. Vācu mazākumtautību Baltijā pārstāvēja 17 dalībnieki no 11 organizācijām. Esam gandarīti, ka pasākums bija kupli apmeklēts, jo katrs, kurš ir darbojies projektu īstenošanas laukā, zina, cik svarīga ir laba komunikācija un personīga pazīšanās. Vēl jo svarīgāk tas ir nevalstiskajā sektorā, kur motivācija tiek rasta iekšējos ideālos un kur kopīgs darbs un atbalstoša komanda bieži ir izšķirīgi argumenti par labu kāda projekta īstenošanai. Pazīt citam citu lielā mērā nozīmē aktīvāk un kvalitatīvāk izmantot piedāvātās iespējas.
Semināra dienas kārtība bija ļoti blīva, un divu dienu laikā ar dalībniekiem tika iztirzāti visi projekta īstenošanas un dokumentēšanas aspekti — sākot no projekta finansēšanas cikla gada griezumā un jomām, kurās var rēķināties ar nemainīgu politisko atbalstu (darbs ar jauniešiem un vācu valodu), un beidzot ar ļoti specifiskiem projekta pieteikuma sagatavošanas jautājumiem, pareizu atskaišu noformēšanu un iesniegšanu. Neizpalika arī labās prakses piemēri no citām vācu mazākumtautības biedrībām.
Protams, kāds laika sprīdis tika atvēlēts arī neformālākām aktivitātēm, un šoreiz dalībnieki iepazinās ar Klaipēdas vēsturi, kas ir izteikti vāciska — pirms Otrā pasaules kara 70% Klaipēdas iedzīvotāju bija vācu izcelsmes. Dalībnieki apmeklēja arī 1939./1940. gada notikumiem veltītu muzeja ekspozīciju. Ļoti emocionāls bija vakariņu noslēgums, kas no sarunu vakara gaužām spontāni izvērtās dziesmu vakarā. Bija aizkustinoši piedzīvot, kā no dažādām valstīm sabraukušo biedrību vadītāji vienojas vācu dziesmā!
Kā teica biedrības “ERFOLG” priekšsēdētāja Olga Jesse:
“Man šis seminārs ir kā svaiga gaisa malks pēc ilga pārtraukuma. Tikšanās ar domubiedriem sniedz resursu turpmākajam darbam, un šādi informatīvie semināri ļauj padarīt darbu kvalitatīvāku. Seminārs bija noderīgs un informatīvs. Paldies par šo iespēju!”