Meistarklasē “Atmiņu lappuses” mēs runājām ne tikai par fotogrāfijām, bet arī par to, kā cilvēks vispār saglabā atmiņas.

Kādreiz ģimenes fotogrāfija bija retums. To gaidīja, saudzēja, parakstīja ar roku, sūtīja radiniekiem pa pastu un glabāja albumos gadiem ilgi.

Ar laiku fotoalbums kļuva par īstu ģimenes hroniku.

Tajā palika:

📸 tuvinieku sejas;

✍️ datumi un paraksti;

💌 vēlējumi un veltījumi;

🎂 svētki;

🌊 ceļojumi;

🕯️ piemiņa par cilvēkiem, kuru vairs nav līdzās.

Šodien mēs fotografējam daudz vairāk.

Telefonā var glabāties tūkstošiem attēlu — bet cik no tiem mēs patiešām pārskatām? Cik no tiem paliks pēc 20, 30 vai 50 gadiem?

Tieši par to mēs domājām kopā ar meistarklases dalībniekiem.

Pēc tam pārgājām pie radošās daļas: fotogrāfijas, vārdi, dekoratīvi elementi un personīgas detaļas pārtapa pašu veidotos atmiņu stāstos.

Katrs darbs izdevās citāds.

Jo arī atmiņas katram ir savas.

Vienam tā ir ģimenes fotogrāfija.

Citam — ceļojums.

Vēl kādam — cilvēks, frāze, priekšmets vai maza detaļa, kas glabā veselu stāstu.

Atmiņa nav tikai tas, kas palicis pagātnē.

Tā ir arī mūsu izvēle — ko tieši mēs vēlamies saglabāt un nodot tālāk.

💬 Kas glabā Tavas ģimenes stāstu — vecs fotoalbums, vēstules, ģimenes piemiņas lietas vai fotogrāfijas telefonā?

📌 Meistarklase “Atmiņu lappuses” notika projekta “Stāsti, kas mūs vieno” ietvaros.

Projekts tiek īstenots Daugavpils valstspilsētas pašvaldības jauniešu iniciatīvu un nevalstisko organizāciju projektu konkursa “Kopā radām Daugavpili” ietvaros.

By ERFOLG