Šodien pastāstīsim par to, ka Vilhelms Neimanis nebija tikai arhitekts, bet īsts universāls ģēnijs. Viņš būvēja, glāba, rakstīja — un visu to darīja ar tādu kaislību, ka atliek vien apbrīnot. Likās, ka viņam piemīt superspēks, kas ļāva būt vienlaikus arhitektam, vēsturniekam, mākslas zinātniekam un kultūras mantojuma sargātājam. Patiesi savas ēras supermens.
Vilhelms Neimanis — tas ir skaidrs supervaronis. Kamēr citi zīmēja atsevišķas mājiņas, viņš glāba veselus kvartālus no aizmirstības, it kā spētu apturēt laiku. Viņš ne tikai būvēja — viņš atdzīvināja pagātni, deva otro dzīvi pieminekļiem, rakstīja grāmatas, kas kļuva par ceļvežiem nākamajām paaudzēm. Neimanis — tas nav tikai arhitekts, tas ir Cilvēks-Orķestris, kurš ar savu enerģiju un talantu mainīja vēstures gaitu.
Iedomājieties čali, kurš tik ļoti uzkačāja savu «arhitekta» skilu, ka tas vairs neietilpa profesijas rāmjos. Vilhelms Neimanis — ir tieši tas gadījums. Viņš ne tikai rasēja ēkas, viņš bija arhitektūras supervaronis. Izskatās, ka viņa diennaktī bija nevis 24, bet visi 48 stundas, un tā bija viņa galvenā superspēja.