Šis ir interesants piemērs tam, kā senas tautas tradīcijas gadsimtu gaitā savijušās ar kristīgo kultūru.
Latviešiem jau sen bija rudens beigu un ziemas sākuma svinības, kas saistījās ar ražas noslēgumu, maskošanos, auglības vēlējumiem un pāreju uz ziemas laiku.
Vēlāk, kristietības ietekmē, daudzi senie svētku laiki ieguva kristīgo svēto vārdus. Tā arī senās ziemas sagaidīšanas tradīcijas pakāpeniski sāka saistīt ar Mārtiņa vārdu.
Tāpēc Mārtiņdienā šodien varam ieraudzīt divus kultūras slāņus vienlaikus:
seno latviešu gadskārtu tradīcijas;
kristīgās Eiropas svētku kalendāra ietekmi.
Un tieši šādas pārmaiņas padara tradīciju vēsturi tik aizraujošu — tās reti rodas vienā dienā. Tās mainās, pārņem jaunus simbolus un turpina dzīvot citā formā.
Vai zinājāt, ka arī citu latviešu gadskārtu svētku nosaukumos savijušās senākas un kristīgas tradīcijas?
Projekts
“Kultūras maratons: sajūti Latviju un Vāciju ar visām maņām”