Šodien siļķe mums šķiet pavisam ierasts produkts.
Taču viduslaikos tā bija daudz vairāk nekā tikai zivs uz galda.
Tā bija:
starptautiskas tirdzniecības prece;
cieši saistīta ar sāls tirdzniecību;
īpaši pieprasīta gavēņa laikā;
nozīmīga prece Hanzas pilsētu ostās;
un viens no produktiem, kas palīdzēja veidot veselu tirdzniecības tīklu ap Baltijas un Ziemeļjūru.
Īpaši nozīmīga bija spēja siļķi ilgstoši saglabāt. Sālīšana un uzglabāšana mucās ļāva zivis pārvadāt lielos attālumos un pārdot vietās, kur svaiga jūras zivs citādi nebūtu pieejama.
Un te sākas arī Rīgas stāsts.
Rīga bija viena no nozīmīgajām Hanzas pilsētām un svarīgs tirdzniecības mezgls starp Rietumeiropu, Baltijas reģionu un Livonijas iekšzemi.
Pa ostām ceļoja ne tikai zivis.
Kopā ar tām pārvietojās:
sāls;
graudi;
kokmateriāli;
audumi;
vasks;
kažokādas;
un, pats galvenais, zināšanas, tehnoloģijas un jaunas tradīcijas.
Tieši tāpēc pārtikas vēsture bieži ir daudz plašāka par virtuvi.
Vienas mucas saturs var pastāstīt par:
Eiropas tirdzniecību;
ekonomiku;
reliģiskajiem paradumiem;
jūras ceļiem;
pilsētu attīstību;
un arī Rīgas vietu lielajā Eiropas vēsturē.
Mūsdienās marinēta vai sālīta siļķe joprojām ir labi pazīstama Baltijas virtuves daļa.
Un katru reizi, kad tā nonāk uz galda, aiz šķietami vienkāršas garšas slēpjas ļoti sens stāsts par jūru, tirdzniecību un cilvēkiem.
Šķir karuseli un uzzini, kā siļķe, sāls, Hanza un Rīga bija savstarpēji saistītas.
Vai Tev garšo siļķe? Kāds ir Tavs iecienītākais ēdiens ar siļķi?
Projekts “Mana kultūra – mans tilts uz pasauli”
Šo publikāciju līdzfinansēja Eiropas Savienība. Par tās saturu atbild tikai biedrība ERFOLG, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.








